Vasara sākas ar gaismu
Vasara atnāk nemanot — ar vieglu smaržu, ar pirmajām basām kājām un rīta gaismu, kas ieplūst logā. Pilsēta pamostas, un cilvēki kļūst vieglāki. Viss aicina doties — kaut kur, kur vējš jūtams uz ādas, kur gaiss smaržo pēc sāls, kur diena ievelkas garumā, un nevienam nav steigas. Tā ir brīvības sajūta, kas pieder tikai šai sezonai — īsa, bet tik dziļa, ka to gribas paelpot vēl un vēl.
Ceļojumi vasarā ir kā saruna ar sevi. Tu atstāj aiz muguras pilsētu, aizver telefonu, un pēkšņi pasaule kļūst vienkārša. Auto logi vaļā, mūzika skan, un viss kļūst ritmisks — ceļš, sirds un saule kustas vienā ritmā. Tā ir sajūta, ka nekas nav jāsasniedz, tikai jābūt.
Garša un sajūtas
Vasara garšo pēc svaigiem augļiem un jūras vēja. Tā smaržo pēc siena, silta koka un viegla lietus. Vakaros gaisā jūtamas grilēta dārzeņa un ugunskura notis, un smiekli lēni saplūst ar kukaiņu skaņām. Šī sezona ir pilna maziem notikumiem, kas liek smaidīt bez iemesla — gliemežvāks uz pludmales smiltīm, vējš, kas sajauc matus, vai drauga balss, kas atskan krēslā.
Daudzi cilvēki vasarā meklē vietas, kur var apstāties — lauku ceļu, vecu dārzu, klusu ezeru. Tie nav ceļojumi kilometros, bet sajūtās. Tur, kur zeme satiekas ar debesi, dzīve kļūst vienkāršāka, un pat klusums šķiet dzīvs.
Kur doties šovasar
- Uz jūru — Pāvilosta, Saulkrasti vai Roja, kur vilnis un vējš runā savā valodā.
- Pie ezera — Latgales ūdeņi ar rīta miglu un klusumu starp kokiem.
- Pa laukiem — ar velosipēdu, elpojot pļavas un putnu balsis.
- Pilsētās — baudot vasaras vakaru kafejnīcu gaismas un ielu mūziku.
Kustība un brīvība
Vasara ir par kustību — ārējo un iekšējo. Cilvēks mostas kopā ar dabu, un viss šķiet vieglāks. Tu ej, peldi, satiec, smejies, elpo, un katra diena kļūst par piedzīvojumu. Brīžiem pietiek ar vienu vakaru uz balkona, lai saprastu, ka tu jau ceļo — tikai citādi. Vasaras brīvība slēpjas tajā, ka vari būt tur, kur gribi, un būt tieši tāds, kāds esi.
Kad saule nogrimst aiz koku rindas, un vakars piepildās ar zeltainu mieru, tu saproti — šis bija īsts brīdis. Un lai kur tu dotos rīt, vasara jau ir tevī. Tā dzīvo tavā smaidā, tavos soļos un tavā atmiņā par gaismu, kas kādreiz krita uz ūdens.
Vasara nekad nepazūd. Tā atgriežas ikreiz, kad aizver acis un ieelpo dziļi. Jo pat vistumšākajā vakarā pietiek ar vienu elpu, lai atcerētos, cik silta bija saule.